Kas jāzin izvēloties savu labāko draugu!!

Kā izvēlēties un rūpēties par suni


Cik bieži gan vecākiem nākas saskarties ar bērnu lūgumu: „Lūdzu, lūdzu nopērc man sunīti... kaķīti... nu vismaz jūras cūciņu!” Tomēr ir ļoti grūti izšķirties par to, lai iegādātos kādu mājdzīvnieku, jo tas nozīmē ne tikai prieku, bet arī papildus rūpes, atbildību un arī neērtības.

Pirmais un galvenais, ko vajadzētu rūpīgi apsvērt: pirms ļaujiet savās mājās ienākt jaunam mīlulim, kārtīgi apdomājiet visus plusus un mīnusus. Vai tiešām to vēlaties un esat gatavs uzņemties atbildību vismaz uz desmit gadiem? Vai būsiet ar mieru paciest viņa nedarbus – saplēstas tapetes, norautus aizkarus, sagrauztas kurpes utt.?

Kur iegādāties sev suni

Ja esat pieņēmis lēmumu, padomājiet, kur jūs varētu izvēlēties sev piemērotāko suni. Vai no kāda šķirnes dzīvnieku audzētāja, tirgus, dzīvnieku patversmes vai varbūt pat no ielas?

Katrai vietai ir sava specifika. Augšanas apstākļi atstāj ietekmi gan uz dzīvnieka veselību, gan domāšanu un paradumiem. Ja esat gatavs šķirties no ievērojamas naudas summas, iegādājieties suni no kāda šķirnes audzētāja. Tā ir neliela garantija, ka dzīvnieks saņēmis labu aprūpi, ir tetovēts, vakcinēts un attārpots. Audzētavās audzēti dzīvnieki nemēdz būt klejotāji, jo manto no vecākiem gan labas eksterjera īpašības, gan raksturu – šīs lietas tiek ņemtas vērā, atļaujot suni izmantot vaislai.


Ja arī izvēlaties suni no audzētavas, tam var būt savi mīnusi:

o pirmkārt, cena (kucēnu ar ciltsrakstiem reti kad varēs nopirkt lētāk par 100 latiem);
o audzētavā iegādāts retas šķirnes dzīvnieks var būt iegūts tuvradniecīgā krustošanā, kas atstāj lielu ietekmi uz pēcnācēju veselību.


Pastāv vairākas citas iespējas, kā izvēlēties sev piemērotu suni – patversmē, uz ielas, pie paziņām. No patversmes vai ielas nākušiem suņiem ir savs „dzīvesstāsts”, kas ietekmējis raksturu: reizēm šie suņi ir bailīgi, nervozi, ar dažādām dīvainībām, ar tieksmi klejot, var būt agresīvi. Patversmē reizēm var atrast arī ļoti vērtīgus, paklausīgus un tiešām jaukus suņus, kas dažādu iemeslu dēļ meklē jaunus saimniekus.

Zeltaino retrīveru vai čihuahua?

Lēmumu par kucēna iegādi ir rūpīgi jāapspriež un jāsaskaņo ģimenes locekļu starpā. Ja ģimenes pilnsapulcē ir dota zaļā gaisma kucēna iegādei, tad tālāk jālemj par:
o kucēna šķirni un dzimumu;
o personu, kura rūpēsies par kucēna audzināšanu, barošanu, kopšanu, treniņiem, vešanu pastaigās, vizītēm pie veterinārārsta;
o nepieciešamo telpu, kurā uzturēsies kucēns, kamēr viņš ir mazs un tad, kad viņš izaugs liels;
o to, kādām vajadzībām mājā tiek ievests suns.


Šodien ir selekcionēti vairāki desmiti suņu šķirņu dažādām gaumēm un cilvēka vajadzību apmierināšanai (darbam, sportam, prestižam), kā arī lai vienkārši iegūtu mīluli vai draugu.


Izvēloties suni, jāņem vērā vairākas būtiskas lietas:

o dzīvnieka veselība (jābūt uzmanīgiem ar pārmantojamām slimībām, piemēram, displāzija, atopija jeb inhalācijas alerģija, arī cita veida alerģiskās reakcijas, deģeneratīvā mielopātija u.c.);
o kādām vajadzībām dzīvnieks tiek iegādāts un kur būs viņa vieta (vai tas dzīvos voljērā, pie ķēdes, brīvi uzturēsies īpašuma teritorijā vai arī būs mājas mīlulis);
o kādi ir dzīvnieka vecāki (tiem novērota agresija, tie ir labsirdīgi, tie ir darba dzīvnieki, mīl aktīvi pavadīt laiku un daudz uzturas brīvā dabā, tie ir augumā lieli, vidēji vai mazi, tie ir mājās gulētāji un īsti istabas dzīvnieki);
o kāda ir slimības vēsture (vai dzīvnieks ir slimojis, ir vakcinēts un attārpots, vests vizītēs pie veterinārārsta);
o kādos apstākļos līdz nonākšanai jūsu mājās ir turēts dzīvnieks (uzturējās viens pats ar cilvēkiem, dzīvnieku barā, turēts izolēti gan no citiem dzīvniekiem, gan cilvēkiem, turēts ārā vai istabās);
o kāda ir bijusi iepriekšējā kopšana (barības veids un barošanas biežums);
o vai ir notikusi socializācija (vai dzīvnieks ir izolēts no apkārtnes un tajā notiekošā, vai aktīvi un nepiespiesti reaģē uz cilvēkiem un norisēm, vai ir bailīgs).

Saimnieku uzmanībai

Pēc dzīvnieka iegādes vēlams suni aizvest vizītē pie veterinārārsta, lai to klīniski izmeklētu, izstrādātu vakcināciju shēmu un iegūtu informāciju par optimālāko kopšanu un barošanu. Taču ir gadījumi, kad veterinārārsta apmeklējums ir obligāts:
o ja sunim ir zudusi apetīte un viņš nevēlas dzert;
o straujas svara izmaiņas, pakāpenisks svara zudums;
o maza aktivitāte, nevēlēšanās spēlēties un trenēties;
o pārāk bieža vai ļoti reta urinācija;
o asiņaina vai šķidra vēdera izeja – diareja;
o ļoti bieža vemšana;
o pastiprināta siekalošanās vai ātra un sekla elpošana;
o nespodrs, savēlies apmatojums vai vērojama strauja matu izkrišana un neapmatoti laukumi.

Pareizā barība jūsu sunim

Suņi atšķiras pēc šķirnēm un izmēriem, tāpēc dzīvnieka un vēlāk arī barības izvēlē ir jāņem vērā vairāki faktori. Atšķirīgām šķirnēm ir atšķirīgas augšanas temps un arī brieduma sasniegšanas vecums.

Ja jūsu izvēlētais suns ir lielas šķirnes, tad pārliecinieties, vai viņš ir saņēmis pietiekami sabalansētu barību, kas nodrošina kalciju, fosforu, D vitamīnu un proteīnu, kas veicina pareizu kaulu, locītavu un muskulatūras attīstību, viņu augšanas tempam nepieciešamā daudzumā. Atcerieties! Lielo šķirņu suņi noveco ātrāk nekā vidējo un mazo šķirņu suņi un šādiem dzīvniekiem augšanas laikā ļoti nepieciešamas bioloģiski aktīvas vielas (sevišķi Lkarnitīns).


Zelta likums: ja jūs gribat nodrošināt savam sunim parizu augšanu un attīstību, ilgu un veselīgu mūžu, vienmēr dodiet barību, kas ir atbilstoša viņa vecumam un augumam. Labas manieres kucēnam Ienākot svešā mājā vai telpā, kucēnam ir atšķirtības sajūta no mātes un citiem kucēniem, tāpēc pavadiet vairāk laika ar viņu un neatstājiet vienu pašu. Kucēnam obligāti būs nepieciešama sava vieta – silts un plašs suņu grozs vai būrītis. Ieklājiet tur siltu un mazgājamu sedziņu – tad jūsu kucēns jutīsies mājīgi un droši. Ja jūs izvēlaties kucēnu turēt būrī, tad tam jābūt tik plašam, lai var ievietot barības un ūdens trauku. Turot kucēnu būrī, viņš nav tik lielā stresā (viņam apkārt ir tieši tik daudz telpas, lai neradītu bailes), iemācās ātri nokārtoties ārā, nepiemēslo istabu. Būri vēlams iegādāties tām ģimenēm, kurs ir ļoti aizņemtas un lielu dienas daļu pavada ārpus mājas, kā arī gadījumos, ja suns ir nedisciplinēts.


Nevienam nepatiks nepaklausīgs un nevadāms suns, tāpēc, jo ātrāk sāksiet viņu mācīt, jo labāk. Vispirms suni jāiemāca pazīt savu vārdu. Sauciet kucēnu vārdā pēc iespējas biežāk, un drīz viņš sāks jums atsaukties. Regulārai atkārtošanai ir ļoti liela nozīme.


Kucēna socializācija sākas apmēram no četru līdz 10 nedēļu vecumam, kad dzīvniekam veidojas raksturs. Tāpēc šajā laika periodā ir svarīgi iemācīt labus tikumus.

Vai suns nav aptaukojies?

Pirmajos dzīves mēnešos kucēns patērē daudz enerģijas. Tāpēc kucēna iegādes brīdī saimniekam jābūt pārliecinātam, ka dzīvnieks nav badināts vai viņam nav liekā svara. Pārliecinieties, vai jūsu kucēns ir saņēmis sabalansētu un viņa augumam atbilstošu barību, bet tajā pašā laikā nav uzkrājis lieko svaru. To var izdarīt, ja iztausta dzīvnieka ribas ar plaukstu iekšējo virsmu. Normāli ir tad, ja virs ribām jūt nelielu muskulatūras slāni, bet jūt arī pašas ribas.

Jāiegaumē vēl divas pazīmes, kas norāda uz pareizu attīstību:

o dzīvniekam redz un var iztaustīt vidukli;
o kucēns no malas izskatās lempīgs un neproporcionāls (garas kājas, salīdzinot ar rumpi, vai arī salīdzinoši liels vēders pret galvas apkārtmēru). Tajā pašā laikā viņš ir aktīvs un draudzīgs.


Kvalitatīvas barības izvēle ir pirmais solis suņa ilgam un veselīgam mūžam, tāpēc ieteicams apspriest kucēna ēdināšanu ar veterinārārstu, dzīvnieku audzētāju vai zooveikala pārdevēju.