Masturbācija jā vai nē?

Attieksme pret šo gandrīz katra cilvēka dzīves neatņemamo dzīves sastāvdaļu joprojām ir daudznozīmīga - no izpratnes līdz neiecietībai. Iespējams tādēļ, ka atšķirīgi ir saprotami masturbācijas iemesli, īpaši tādos gadījumos, kad tā ir pat vēlama.

Masturbācija un onānisms, reliģija un dainas Masturbācijas burtiskā nozīme tulkojumā no latīņu valodas vārda „manustuprare” ir aptraipīt, apgānīt, apkaunot ar rokām, bet precīzāk gan tā skaidrojama ar nozīmi pašapmierināties, kairinot savus dzimumorgānus. Turklāt, lai gūtu seksuālu apmierinājumu ne vienmēr ir vajadzīgas rokas... Tas ir ierastākais masturbācijas veids, tomēr uzbudināties var arī izmantojot dažādus priekšmetus, piemēram, dvieli vai spēcīgāku dušas strūklu. Masturbējot ne mazāk svarīgi par pieskārieniem ir iedomu tēli, fantāzijas vai reāls vizuālais uzbudinājums – erotiska vai pornogrāfiska rakstura fotogrāfijas, filmas utt.. Vīriešiem izplatīti un ierasti ir masturbēt, aplūkojot internetā pieejamās fotogrāfijas, bet sievietēm – fantazējot par sev patīkamu tēmu, lai gan visiem vienota veida, kā sasniegt baudu, nav. Apzīmējot dzimumdziņas apmierināšanu, kairinot savus dzimumorgānus, var lietot arī jēdzienu onānisms - agrāk to bija ierasts attiecināt tikai uz vīriešiem, tomēr mūsdienu mediķi izvēlas lietot vienotu apzīmējumu – masturbācija, attiecinot to uz abiem dzimumiem.

Ginekoloģe, psihoterapeite Gunta Frīdenberga uzskata, ka vēsturiski „onānismam ar pašapmierināšanos ir mazs sakars. Ja onānisma jēdziena izcelsmi skaidro, piemēram, pēc Bībeles, tad onānisms nemaz nevar būt definējams kā pašapmierināšanās – drīzāk gan kā pirmais pārtrauktais dzimumakts.” Bībelē tiek stāstīts par Jūda vidējo dēlu Onanu, kuru tēvs sūtīja pie sava vecākā dēla Gera sievas Tamāras, lai viņš viņu apaugļotu, jo Gers bija miris un viņa sievai nebija pēcnācēju. Tā kā Onans saprata, ka bērns jebkurā gadījumā tiks atzīts par mirušā brāļa nevis viņa pēcnācēju, tad viņš „pie sava brāļa sievas iedams, izkaisīja sēklu zemē...”(1. Mozus grāmata 38:9). Dievs viņu sodīja, likdams mirt. Iespējams, ka Bībeles stāsts par Onanu atklāj arī iemeslus, kāpēc daudzas reliģijas asi vēršas pret vīrieša sēklas it kā veltīgu izšķiešanu, saņemot par to sodu – Dieva dusmas. Piemēram, jūdaismā spermas neizmantošana sievietes apaugļošanai un sevis aizskaršana apmierināšanai ir pielīdzināta nāves grēkam. Seksologs Jānis Orbidāns pieļauj, ka ”agrāk tā bija tumsonība, kā arī sava veida ietekme uz lielo dzimstību, jo baznīca uzņēmās ģimenes regulējošo funkciju, un, apgalvojot, ka masturbācija ir grēks, liedza cilvēkiem pilnvērtīgi attīstīties un sagatavoties normālai dzimumdzīvei. Iebiedēti cilvēki ir vieglāk kontrolējami ne tikai dzimumdzīves, bet principā it visos dzīves jautājumos. Savukārt neizpratne par masturbāciju mūsdienās liecina par seksuālās izglītības trūkumu.”

1716.gadā Londonā izdotajā pamfletā „Onania” apgalvots, ka vīrieši, kuri masturbē, var saslimt ar gonoreju, epilepsiju, depresiju, zaudēt redzi vai pat dzīvību. „Tiesa, vīrieša sperma satur daudz labu vielu, tai skaitā vitamīnus A un E, kas nepieciešami redzei, taču ne tik daudz, lai tos zaudējot, kļūtu akls un kur nu vēl mirtu,” ginekoloģe, psihoterapeite G.Frīdenberga ar smaidu komentē 18.gs. briesmu stāstus.

J.Paiders grāmatā „Tradicionālā latviešu seksualitāte” min faktu, ka viduslaiku pareizticīgie, lai it kā pasargātu jauniešus no masturbācijas grēka, izprecināja viņus jau 12-14 gadu vecumā. Tas nekas, ja pusaudži tā īsti nemaz nezināja, ko vienam ar otru iesākt, jo galvenais bija veikt tādu kā „acu aizmālēšanas” aktu baznīcas priekšā. Salīdzinoši saprotoši un iecietīgi pret masturbāciju izturējās mūsu pašu senči, jo pēc J.Paidera domām – „latviešu attieksmē pret seksualitāti nebija ilūziju. Ja tā ir modusies, tad atradīs izpausmes formas”. Vīriešu dzimumlocekļa kairināšana tautas dziesmās aprakstīta kā „melnas vistas plucināšana”, „melna jēra dīrāšana”, „utu lasīšana kūsī”. Masturbējot vīrieši varēja izmantot ar sviestu vai māliem piepildītu koka piestas trauku, meitas pastalu vai dēli ar noapaļotu un nopulētu zara caurumu, bet sievietes – āža, buļļa, koka ragu, burkānu vai „rutka steberīti”. Ar „palīgrīkiem” varēja izlīdzēties līdz kāzām, bet pēc tām tie bija jāmet prom vai jāsadzedzina.

Masturbācijas iemesli, ilgums un kvalitāte

Masturbēšana parasti sākas jau bērnībā, ko mediķi atzīst par normālu parādību, jo bērns sāk iepazīt savu ķermeni, dzimumu fizioloģiskās atšķirības. Tas var izpausties kā spēles ar „krāniņu”, berzēšanās gar pamperiem, palagiem utt. Arī pusaudža gados masturbācija, saukta arī par solitāro jeb individuālo dzimumdzīvi, ir normāla dzimumfunkciju izpausme, kas palīdz jaunietim sagatavoties un nobriest seksuālajai dzīvei. Svarīgi, lai vecāki nekļūst vardarbīgi pret bērnu, bet cenšas izprast ,kāpēc, kad un cik bieži bērns to dara. Iespējams, ka bērns tikai iepazīst sevi, bet var gadīties, ka viņš cenšas samīļot sevi, jo pārdzīvo kādas psiholoģiskas problēmas. Biežākā kļūda ir bērna nosodīšana, nereti pat publiska un ciniska, piemēram, vecākiem sūdzoties par šo problēmu mācītājam, kurš, lai bērnu kauninātu, nosauc viņa vārdu dievkalpojuma laikā visai draudzei. Jebkura vardarbīga iejaukšanās var sagraut bērna pārliecību par sevi un radīt nopietnas dzimumattīstības problēmas viņam pieaugot, piemēram, vainas apziņu - esmu slikts, jo pieskaros saviem dzimumorgāniem, un radīt pat fizisku riebumu pret savu ķermeni vai jebkāda veida pieskārieniem. Vienlaikus jāapzinās, ka sevis iepazīšanai masturbējot var būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Pozitīvās – savas pašapziņas celšana un sapratne par mērķi – orgasmu, uz ko tiekties seksā, lai nebūtu kā anekdotiskajā pastāstā par vecu cilvēku pāri, kuri pēc viena no retajiem ārsta apmeklējumiem uzzinājuši, ka viss iepriekš piedzīvotajos gultas priekos nav bijis viss orgasms, bet astmas lēkmes.

Masturbācijas negatīvā puse – pārlieku liela aizraušanās un pierašana pie masturbācijas kā vienīgā dzimumaktivitātes veida baudas sasniegšanai. Par labu nenāk arī aizraušanās ar masturbēšanu pārāk agri - neatbilstoši savam vecumam, piemēram, bērniem jau no 6 gadu vecuma. „Pāragri sākot daudz masturbēt var nodarīt sev pāri, jo ikviena masturbācija veicina seksuālu nobriešanu, agrīnu augšanas garumā apstāšanos, dzimumlocekļa deformāciju un var radīt fizioloģisku nepieciešamību aizvien biežākai ejakulācijai vai orgasmam. Jaunietim un principā psiholoģiski nenobriedušam cilvēkam tas var būt grūts pārbaudījums. Ja puisim masturbēšana iepatīkas un viņš to dara bieži (pat līdz sešām reizēm dienā) un ātri (citi var pamanīt, turklāt baudpilno mirkli gribas sasniegt ātrāk), tad nākotnē viņš var ciest no priekšlaicīgas ejakulācijas. Tad jau labāk masturbēt retāk, bet ilgāk (piemēram,15 nevis 3 minūtes 2-3 reizes nedēļā), tomēr masturbācija nedrīkst ieilgt un kļūt par vienīgo dzimumdzīves formu. Pretējā gadījumā vīrietis nespēs normāli uzbudināties sievietes klātbūtnē, jo nebūs izstrādājušies vajadzīgie nosacījuma refleksi un iemaņas,” stāsta seksologs J.Orbidāns.

Arī meitene, uzsākot pāragri masturbēt, var sev kaitēt, „ja pierod orgasmu sasniegt tikai vienā noteiktā veidā, piemēram, tikai kairinot klitoru, ko normāla dzimumakta laikā var būt grūti izdarīt. Anatomiski klitors atrodas it kā tuvu maksts ieejai, bet ir sievietes, kurām šī atstarpe ir lielāka, tāpēc lai kādas akrobātiskas dzimumakta pozas nemēģinātu, sieviete, kurai nepieciešams papildus klitora kairinājums, orgasmu nevar izjust. Iespējams, ka no klitora kairinājuma trūkuma (tātad arī orgasma nav) cieš līdz pat 25% sieviešu. Klitoram - vienai no sievietes spēcīgākajām erogēnajām zonām ir vajadzīgi izteiktāki glāsti, maiga berzēšana, rīvēšana utt. Ja, uzsākot dzimumdzīvi, par šo vajadzību ar partneri netiek runāts - kairināšu klitoru pati, tu man to dari vai arī izmantojam kādu blakuslīdzekli, tad orgasma sievietei nebūs un visbiežāk viņa izvēlēsies apmierināt sevi pati. Protams, neapmierinātības iemesli var būt arī citi, bet ļoti bieži tā ir tikai anatomiska problēma,” atzīst ginekoloģe, psihoterapeite G.Frīdenberga. Ja vīrieša baudas liecība ir ejakulācija, tad sievietes orgasmu aprakstīt nav tik vienkārši. Ir veikti simtiem pētījumi, kas liecinātu, kā, kāpēc un cik ilgā laikā sievietes sasniedz orgasmu, tomēr vienota slēdziena nav. Vīriešu dzimumakta vidējais ilgums ir 2 minūtes 20 sekundes, bet sievietes orgasma precīzs definējums un „vidējais ilgums” joprojām moka zinātnieku prātus.

Nobriedušam vīrietim, ja viņš dzīvo ar partneri un ir apmierināts ar savu seksuālo dzīvi, vēlme masturbēt varētu būt neliela, bet ja tas tomēr ir nepieciešams un partnere to atbalsta, tad ārsti iesaka atcerēties, ka masturbācija var aizstāt, bet nebūt līdzvērtīga vai labāka par seksu. Citādi ir ar vīriešiem, kuriem nav partneres. Dabas likums ir tāds, ka vīrietim līdz pat sirmam vecumam savs dzimumorgāns ir „jātrenē” jeb jāveic ejakulācija regulāri, jo no tā ir atkarīga ne vien viņa vīrietības apliecināšana un libido jeb dzimumtieksme, bet vienkārši fiziskā veselība. Ideāli, ja „treniņš” izdodas, veicot pilnvērtīgu dzimumaktu, bet ja ne, tad vīrietim masturbācija ir pat ieteicama. „Jo vairāk šādi vīrieši masturbē, jo mazāk iespēju attīstīties prostatas vēzim. Lielbritānijā veiktie pētījumi pierādījuši, ka vīriešiem, kuri ejakulējuši tikai 2 reizes mēnesī, ir lielāks risks saslimt ar prostatas vēzi nekā tiem, kuri ejakulējuši 3 reizes nedēļā,” skaidro seksologs J.Orbidāns

Sievietēm masturbēšana nav obligātais „treniņš”, tomēr pētījumi, kas veikti 1991.gadā ASV, liecina, ka sievietēm, kuras masturbē, bija vieglāk sasniegt orgasmu, gūt lielāku seksuālo uzbudinājumu, viņām bija augstāka pašapziņa un lielāks apmierinājums ar laulību nekā sievietēm, kuras vispār nemasturbēja. Piemēram, Toronto laikraksta aptaujā pagājušajā gadā konstatēts, ka tās sievietes, kuras masturbē, to dara vidēji 8-9 reizes mēnesī. Ja sieviete dzimumattiecībās bieži paliek neapmierināta (dzimumakts nebeidzas ar orgasmu), tad masturbācija ir pat vēlama, jo, sievietei uzbudinoties, mazais iegurnis tiek papildus apasiņots, bet ja tam seko orgasms, asinsvadi atslābst un asinis atplūst. Ja orgasms izpaliek, tad nereti jācieš sāpes vēdera lejasdaļā, sāpes krustos, biežāk jākonstatē iekaisumi. Sievietēm, kuras dažādu iemeslu dēļ ir palikušas bez seksuālā partnera, masturbācija var būt vienīgais veids orgasma sasniegšanai. Tā ir arī ieteicama, ja nav viegli uzsākt jaunas attiecības. „Uz kādu laiku masturbācija var aizvietot seksu, bet tā nevar būt un dot to, ko sniedz īsts sekss. Kā cukuru aizvieto cukura aizvietotājs – salds, bet bez īstas garšas buķetes,” apgalvo ginekoloģe, psihoterapeite G.Frīdenberga. „Nav nekā nosodāma pamēģināt masturbāciju, bet ilgstoši pie tās neaizkavēties. Tas, ko dod intīmās attiecības, varētu būt tas labākais un skaistākais punkts pāra savstarpējās attiecībās.”